Iepazīstinošās nodarbības programmēšanā.

Tiek aicināti skolēni (kursanti un nekursanti), kuri nav mācījušies programmēšanas nodaļās. Šādas nodarbības mēs varam sarīkot arī jūsu skolā. Tādēļ ieteicams griezties pie kursu administrācijas. Tel. 67336035, 26428902.

Iestāšanās kursos.

          Bez pārrunām pieņemam  skolēnus, sākot ar 5. klasi lietišķā nodaļā.

          Bez pārrunām uz programmēšanas sākumnodaļā  un programmēšanas pamatnodaļā tiek pieņemti citu nodaļu kursanti, kuri ir ieguvuši pasniedzēju rekomendācijas, olimpiāžu laureāti un skolēni ar labām sekmēm matemātikā. Iestājoties ir jāuzrāda administrācijai diploms vai liecība.

           Pārējie skolēni tiek pieņemti pēc pārrunu rezultātiem.   Tiem, kuri vēlas iziet pārrunas, ir jāsarunā ar administrāciju par pārrunu laiku. Tel.  67336035,  26428902.

          Atgādinām, ka pavasarī uzņemšana ilgs līdz 18. maijām.

Pirmajiem semestriem atlaide 20%!

Neliels speckurss (5-6 nodarbības) „ASP .NET tehnoloģija”

Kam un kāpēc ir nepieciešams speckurss. ASP – uz šo brīdi visai aktuāla tehnoloģija tīmekļa vietņu izveidošanai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Speckurss ietvers pamatzināšanas par tīmekļa vietņu izveidi, kas palīdzēs kursantiem atrast savu pirmo (vai vienu no pirmajiem) darbiem.

Kāpēc ASP .NET? Veidot tīmekļa vietnes ar ASP .NET ir vienkārši. Protams, ar JAVA visu var izdarīt daudz spējīgāks, taču tas būs arī daudz sarežģītāk, jo būs jāizmanto daudz freimvorku, jāuzstāda tās un jāveic citas darbības. Programmā ASP .NET ir viss nepieciešamais, viss ir uzstādīts un darbojas uzreiz. Tas ir optimāls variants jauniesācējiem. Pie tam viņi gūs pieredzi ar C#, kurā var rakstīt ne tikai web, bet arī pielikumus, un tā ir samērā jaudīga un salīdzinoši ātra valoda. Tā kā visi speckursa komponenti ir no Microsoft, viņi lieliski savstarpēji darbojas.

Organizatorisks moments. Kursa norise tiek plānota uz vasaras brīvlaiku. Vienas nodarbības ilgums – apmēram 3 stundas bez sadalījuma – lekcija un prakse – viss notiks praksē.

Tehniskais moments. Kodu priekš ASP .NET un ASP .NET MVC 3 rakstīsim programmēšanas valodā C#, pielietojot atbilstošās sistēmas, kā arī Visual Studio Web Developer un MS SQL Express server. Visas izmantojamās tehnoloģijas un programmu produkti tiek izplatīti bez maksas.

Obligātās prasības klausītājiem: vēlme mācīties, nevis pļāpāt – tas, protams, ir obligāti; tālākās prasības ir ļoti vēlamas, taču to obligātums katrā gadījumā tiek noteikts individuāli: 1) objektu orientētā programmēšana, vismaz vispārīgs priekšstats (vienā vai citā veidā saruna par objektu orientēto programmēšanu, taču jo dziļāks ir iepriekšējais klausītāja priekšstats, jo labāk); 2) jebkura C veida valoda C/С++, java, C#; 3) zināšanas par datubāzēm, vismaz SQL pamati; 4) HTML pamati.

Īss kursa saturs. Atcerēsimies HTML pamatus. Ievads C# un ASP .NET. Vienkāršu dinamisku tīmekļa vietņu izveide. Datubāze. Datubāzes pievienošana tīmekļa vietnei. ASP .NET un javascript savstarpēja darbība. ASP .NET MVC 3 – cita pieeja tīmekļa vietņu izveidei (kā nākamais solis). ASP .NET MVC 3 un javascript savstarpējā darbība. Silverlight kā fleša analogs

Atceroties izcilo latviešu matemātiķi

Dr.math. E.Grinbergu.

(25.01.1911.-25.04.1982.)

Redakcija pateicas raksta autoram J.Dambītim par atļauju publicēt šo rakstu. Raksts publicēts saīsinātā veidā.

Text Box:

Matemātikas doktors E.Grinbergs dzimis ievērojamā latviešu inteliģentu ģimenē: viņa tēvs Jānis Grinbergs bija Krievijas latviešu draudžu bīskaps, māte Mērija Grinberga - liela latviešu tautisko tērpu un izstrādājumu popularizētāja, kura ar panākumiem piedalījusies daudzās starptautiskas izstādēs un ieguvusi Francijas Akadēmisko Sudraba palmas ordeni (1926.g.) un Parīzes starptautiskās izstādes zelta medaļu (1937.g.): vectēvs Fridrihs Grosvalds - ilggadējs Rīgas Latviešu biedrības vadītājs, bet tēvoči - izcilais latviešu mākslinieks Jāzeps Grosvalds un diplomāts, sūtnis Francijā Oļģerts Grosvalds.

No 1924. gada līdz 1927.gadam E. Grinbergs mācās Rīgas 1.Valsts ģimnāzijā, tad kā konkursa uzvarētājs dodas uz Turkuenas liceju pie Lilles universitātes Francijā. Jau šajā laika sāk izpausties viņa matemātiķa talants- viņš iegūst atzinību matemātisko uzdevumu risināšanas konkursā Francijā. Liceju beidz 1930. gadā.

1930. gada rudenī E. Grinbergs iestājas LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, kuru beidz 1934.gada ar ieteikumu papildināties pedagoģiskajam un zinātniskajam darbam. 1935.un 1936.gadā viņš kā LU (K. Morberga) stipendiāts papildinās slavenajā Parīzes Augstākajā Normālskolā (Ecole normale superieure) un šajā laikā saraksta pirmo zinātnisko darbu, kurš iegūst augstu novērtējumu.

1937. gadā E. Grinbergs sāk strādāt kā privātdocents (vēlāk docents) LU un 1943. gadā aizstāv doktora disertāciju, bet 1944. gada augustā viņu iesauc latviešu leģionā.

Pēc kara E. Grinbergs doktora grādu neatzīst, un viņam sākumā pat liedz strādāt Universitātē. Tikai 1954./1955. mācību gadā Dr. E.Grinbergs sāk vadīt diplomdarbu izstrādi LVU, bet no 1957.gada kā stundu pasniedzējs tur lasa arī lekcijas.

No 1947.gada janvāra Dr .E. Grinbergs strādā rūpnīcā “Radiotehnika”, bet no 1956. gada - ZA Fiziskas institūtā, nodarbodamies ar matemātisko metožu izstrādāšanu elektrisko shēmu projektēšanai. Šo darbu rezultāti apkopoti Dr.E.Grinberga zinātņu kandidāta disertācijā, kuru viņš aizstāv 1960.gada pavasarī. Šajā laikā viņš sāk strādāt LVU Skaitļošanas centrā (tagadējā LU Matemātikas un informātikas institūtā), kas ari viņa pēdējā darba vieta un kurā strādājot iegūti daudzi izcili zinātniski rezultāti.

Paralēli darbam Skaitļošanas centrā Dr. E. Grinbergs lasa lekcijas un speckursus studentiem. Viņa vadībā izstrādā zinātņu kandidāta disertācijas.

Piecdesmito gadu sākumā Dr. E.Grinbergs izstrādāja matemātiskās metodes elektrisko shēmu aprēķināšanai. Katrs jaunais šajā laikā projektētais “Radiotehnikas” radioaparāts tika izstrādāts pēc viņa radītām aprēķinu metodēm. Šo aparātu kvalitāte guva augstu novērtējumu. Darbi šajā virzienā paplašinājās un 70. gadu sākumā viņa vadībā izstrādāja matemātiskās metodes un atbilstošo programmu kompleksu elektronisko shēmu projektēšanas automatizācijai, izmantojot jaunos pusvadītāju elementus. Tā bija pirmā programmu sistēma Padomju Savienībā, ar kuras palīdzību varēja izpētīt un izvērtēt projektējamās elektroniskās shēmas darbību, neizgatavojot to.

Sešdesmito gadu sākumā Dr. E. Grinberga vadībā izstrādāja matemātiskās metodes un arī atbilstošo programmu kompleksu kuģu korpusu gludināšanai, korpusu šuvju analītiskai saskaņošanai; ar to palīdzību bija iespējama ievērojami paātrināt un automatizēt kuģa korpusa plātņu izgriešanu plaknē, deformēt tās. 1962./63. gadā LVU Skaitļošanas centrā ar datora palīdzību tika izskaitļotas tankkuģa korpusa koordinātes plātņu izgriešanai un deformācijai, izstrādātās metodes un programmu kompleksu augstu novērtēja un ieviesa visās Padomju Savienības rūpnīcās.

Sākot ar 60. gadu, Dr. E. Grinberga zinātniskā darba interesi piesaistīja grafu teorija un kombinatorika. Arī šajās diskrētās matemātikas nozarēs viņa rezultāti ieguvusi starptautisku atzinību. Speciālā literatūrā tagad atrodama gan Grinberga teorēma, gan Grinberga grafi. Daudzi nozīmīgi Dr. E. Grinberga iegūtie rezultāti un pārdomas par pētījumu tālāku attīstību – ”motīvi pārdomām”, kā tos nosaucis autors,- nav vēl publicēti un izvērtēti to ievērojamā apjoma dēļ. Rokrakstos atrodami ari daudzi citi viņa pētniecības darbu rezultāti, kas saistīti ar citām matemātiskas nozarēm un to pielietojumiem (telefonijā, demogrāfijā, medicīnā u.c.). Dr. E. Grinberga arhīvs satur vairāk nekā 40000 lappušu, un glabājas LU Matemātikas un informātikas institūtā.

Plašais paziņu loks, darba biedri un viņa skolēni atceras Dr.E. Grinberga izcilās cilvēciskās īpašības un lielo matemātiķa talantu.

Uzdrošinieties!

Mēs jau informējām, ka mūsu kursus atbalsta virkne ļoti solīdu firmu, piemēram, FMS un DnB. Programmeistariešu “diasporas” tur jau ir ievērojamas, un pēc pašu firmu lūguma, turpina palielināties. Tas ir dabisks process, jo gan darbs ir interesants, gan arī alga ir adekvāta. Firmu saraksts, ar kurām mums nodibinājies kontakts, turpina paplašināties. Jauniešu gaumes ir visdažādākās, un gribas atrast viņiem patīkamu darbu.

Dažreiz universitātes vai koledžas studentam ir jāatrod prakses vieta. Un šajā ziņā mēs esam gatavi palīdzēt. Bieži vien prakse beidzas ar uzaicinājumu pastāvīgā darbā.

Neuztraucieties, kursos iegūtās zināšanas ir pietiekamas, lai kvalitatīvi veiktu darbu. Tiesa, absolventiem, kurus mēs nosūtām uz DnB, kursi organizē bezmaksas papildus apmācības atbilstoši šīs bankas specifikai.

Kā jūs zināt, mūsu pasniedzēji pamatā ir mūsu pašu kursu absolventi. Vēl vairāk, pēc izveidojušās tradīcijas sākumnodaļā strādā arī pamatnodaļas kursanti. Beigt skolu ar ieraksts CV par pasniedzēja stāžu, un ne jau kaut kur, bet “Progmeistars” kursos, tas ir visai lietderīgi un prestiži.

Pamatā mēs paši nosakām jauniešus, kuri var strādāt firmās vai kļūt par mūsu kolēģiem. Taču, godātie kursanti, izrādiet iniciatīvu. Uzdrošinieties! Tikai, lūdzu, neapvainojieties, ja mēs nevarēsim atrast pielietojumu jūsu talantiem.

Microsoft pārtrauc izdot bezmaksas nekritiskos atjauninājumus

Windows Vista un Office 2007

http://hitech.newsru.com/article/10apr2012/mswinsuport

10. aprīlī beidzās operētājsistēmas Windows Vista tā sauktais atbalsta „pamatperiods”, kura laikā visi lietotāji saņēma bezmaksas atjaunināšanas programmas. Par to, kā vēsta aģentūra РИА "Новости", liecina informācija uzņēmuma mājas lapā. Dienu iepriekš tika pārtraukts arī biroja pielikumu paketes Office 2007 atbalsts.

Pieredzējuši šo produktu lietotāji varēs bez maksas saņemt tikai tos atjauninājumus, kas novērš nopietnas ar pielikumu drošību saistītas problēmas. Microsoft var izdot arī citus atjauninājumus, taču tos varēs saņemt tikai uzņēmumi, kas noslēgs līgumu par maksas atbalsta saņemšanu. Šādi programmatūru gigants veicina lietotāju pāriešanu uz vismūsdienīgāko stabilo Windows versiju, Windows 7.

Šāda pieeja uzņēmumā Microsoft tiek saukta par paplašināto atbalsta periodu, tas, kā jau tika paziņots, beigsies 2017.gadā. Bez tam 2014.gada 8.aprīlī Microsoft grasās pilnīgi pārtraukt Windows XP un programmas paketes Office 2003 atbalstu – tiem netiks izdoti pat drošības atjauninājumi.

Pēdējā operētājsistēmas Vista versija tika izdota 2007.gada sākumā. Daudzi lietotāji – gan privātie, gan korporatīvie – nolēma labāk sagaidīt jaunās paaudzes platformu, par kuru kļuva Windows 7. Vista tā arī nekad nespēja sasniegt popularitāti, kas būtu salīdzināma ar Windows XP.

Saskaņā ar statistikas vietnes StatCounter datiem 2012.gada martā Windows Visa daļa operētājsistēmu tirgū bija apmēram 9,1%. Tādējādi vecākas par Vista sistēmas Windos XP versija, kuras daļa tajā pat periodā bija 33,6%, to apsteidza. Visjaunākais Windows 7 aizņēma 46,5% no visa tirgus.